|
Galiga kopsumma pacients pirmaja reize pec amputacijas pames savejo palatu. Daudziem ar slimnieku liekas, ko visi apkarteji paskatas tikai uz to культю. Tas iedves nomaktibu, nedrosibu. Pacients ir gatavs iebrukt caur zemi vai atri un nemanot no jauna list cauri uz savejo koju. Tadel mes sakuma atgadajam pacientu vingrotava uz кресле-каталке un taisam ciet promesosu kaju ar vilnas segu. Pacientam jabut erts apgerbs, pavisam ne obligati treninu kostims. Slimnieku vajag pec iespejas atrak iepazistinat ar tiem, kas parnesa analogisku operaciju. Mes nevaram pieprasit no pacienta fiziskas aktivitates regularu paaugstinajumu. Tiesi pacientiem ar trauku saslimsanam rehabilitacija aiztek pec principa: «Divi soli uz prieksu, solis atpakal». Fiziskas aktivitates butisku pazeminasanu vai sliktu passajutu var ierindot uz psihiska stavokla kontu tikai tad, kad ar parliecibu izsledzas objektivs (organisks) pasliktinajums: bruces sadzisanas parkapsana, infekcijas attistiba, sirds-asinsvadu insufucience, diabeta saasinajums.
Ilgstoss nodarbju ar arstniecisku vingrosanu vajag uzstadit ieverojot fiziskas iespejas pacientu. Sakuma ir labaks praktizet dazus isus vingrinajumus, bet regulari dienu ilgi. Nevajag pieprasit, lai pacients nodarbotos veselu stundu — vins vienalga stavokli izdarit vingrinajumus tikai 10 minas, bet pec tam visu dienu vienkarsi sez un nenieka neizdara. Posleoperatsionnij periods ir pabeidzams ar agru protezesanu, saka kuru daudzmaz sakrit ar bruces sadzisanu.
|